Kādi faktori ietekmē ātrgaitas jonu flotācijas ārstēšanas efektu
1. Izšķīdušās gāzes spiediens: izšķīdušās gāzes spiediena lielums nosaka burbuļu lielumu. Jo lielāks spiediens, jo mazāks ir burbuļa izmērs. Tomēr, kad spiediens pārsniedz noteiktu vērtību (piemēram, 0,44 MPa), burbuļa diametrs un saražotās gāzes daudzums īpaši nemainās. Ja burbuļi ir pārāk mazi, palielināsies burbuļu daudzums, kas nepieciešams, lai daļiņas ūdenī varētu peldēt, kas palielina pūslīšu pielipšanas grūtības un neveicina daļiņu peldēšanu. Ja burbuļi ir pārāk lieli, lai gan lielas daļiņas ir viegli uztveramas, burbuļi paceļas pārāk ātri, kas neveicina mazu daļiņu piestiprināšanos, un celšanās procesā ir viegli pārplīst lieli burbuļi, kuriem visiem ir nelabvēlīga ietekme. ietekme uz flotācijas apstrādes efektu.
2. Ķimikāliju pievienošana: polialumīnija hlorīds (PAC): ja deva ir pārāk liela, ķīmiskā viela pārāk daudz pieķersies daļiņu virsmai, padarot flokuļus, kas būtu jāpārpelsē lielākās, kļūst daudz un mazi. Tajā pašā laikā destabilizētās daļiņas tiks atkal stabilizētas, kas neveicina peldēšanu, kā rezultātā rodas vājš flotācijas efekts un ķīmisko vielu atkritumi. Ja deva ir pārāk maza, ķīmiskās vielas flokulācijas spēja ir nepietiekama, floku daudzums ir mazs un tilpums ir mazs, kas neveicina flotācijas apstrādi.
3. Poliakrilamīds (PAM): tam ir augstas flokulācijas īpašības, taču, pievienojot pārāk daudz, koloīds kļūs stabils un vairs nepeldēsies, kā arī radīs reaģentu izšķērdēšanu; pievienojot pārāk maz, floku tilpums nesasniegs ideālo efektu, ietekmējot flotācijas ūdens izvadi.
Uzturēšanās laiks: Uzturēšanās laiks ir svarīgs faktors, lai nodrošinātu flotācijas notekūdeņu kvalitāti. Īss uzturēšanās laiks izraisīs nepietiekamu floku peldēšanas laiku, izraisot to aizplūšanu pa ūdens plūsmu, kā rezultātā flotācijas notekūdeņi satur suspendētās daļiņas; tajā pašā laikā aģents nevar pilnībā pildīt savu lomu, un daļiņas nevar pilnībā flokulēties, kas neveicina flotācijas notekūdeņus. Var rasties arī pēcflokulācija, kā rezultātā nepietiekami izmantotais līdzeklis nonāk nākamajā bioķīmiskajā baseinā, veidojot dūņas, ietekmējot bioloģisko attīrīšanu.
4. Flokulantu īpašības: veids, kā burbuļi flotācijas laikā apvienojas ar flokulām un daļiņu monomēriem, kā arī piesaistes stiprums un saķere starp tiem ir saistīti ar daļiņu un flokulu formu, un to vairāk ietekmē ūdens īpašības. , gaisa un daļiņu trīsfāžu saskarne. Piemēram, virsmaktīvo vielu saturs ūdenī, ūdens cietība, suspendēto vielu koncentrācija utt. ir cieši saistītas ar burbuļu lipīgo flotācijas spēku.
5. Mikroburbuļu virsmas raksturlielumi: Parasti mikroburbuļi ūdenī galvenokārt adsorbē noteiktus negatīvos jonus un nes negatīvus lādiņus. To virsmas potenciāls ir salīdzinoši augsts negatīvs lielums, un, kad tie atrodas tuvu viens otram, notiks elektrostatiskā atgrūšanās ar flokulentu daļiņu virsmas potenciālu, kas arī parasti ir negatīvs, kas negatīvi ietekmē sadursmes un adhēzijas procesu. Neapstrādāta ūdens kvalitāte un adsorbēto jonu veidi un daudzumi radīs atšķirības mikroburbuļu stiprībā, virsmas hidrofobitātē un elektriskās īpašībās, kas savukārt ietekmēs flotācijas efektu. Šīs mikroburbuļu īpašības var mainīt, pievienojot ūdenim elektrolītus.
6.Notekūdeņu plūsmas ātrums: notekūdeņu plūsmas ātruma izmaiņas nozīmē piesārņojošo vielu daudzuma izmaiņas. Flotācijas iekārtas darbības laikā, ja plūsmas ātrums ir pārāk liels, palielināsies flotācijas tvertnes horizontālais plūsmas ātrums, saīsinās uzturēšanās laiks, kas neveicina floku peldošo atdalīšanu. Turklāt pārāk liels plūsmas ātrums radīs pārmērīgu turbulenci atdalīšanas zonā, kā rezultātā putu flokulācijas kombinācija sabojāsies. Ja plūsmas ātrums ir pārāk mazs, tas var neatbilst apstrādes prasībām. Tāpēc, lai nodrošinātu attīrīšanas efektu, ir nepieciešams savlaicīgi pielāgot reaģenta devu atbilstoši notekūdeņu plūsmas ātrumam.
7. Atbrīvotāja stāvoklis: ja izspiedējs ir bloķēts, gaisa flotācijas kontakta zonā parādīsies lieli burbuļi, kas iznīcina lipīgo gaisa flotāciju un ietekmēs putas, kā rezultātā putas zaudē stabilitāti, kā rezultātā veidojas saražotā ūdens duļķainība un ietekmē apstrādi. efekts.
8. Kasīšanas darbība: ja skrāpis skrāpēšanas laikā pārvietojas pārāk ātri, apakšējais izdedžu slānis tiks nogriezts un salauzts, un notiks turbulenta plūsma, un izdedži tiks izvadīti kopā ar ūdeni; ja izdedži netiek nokasīti laikā un apakšā ir pārāk daudz dubļu, flotācijas efekts būs vājš. Skrāpēšanas biežums ir saistīts ar izdedžu biezumu, kas peld uz flotācijas. Ja biezums ir pārāk liels, dūņu plūstamība pasliktināsies, aizsērējot dūņu izplūdes cauruli, un turpmākajā dūņu baseinā dūņu koncentrācija būs pārāk augsta un viskozitāte palielināsies, apgrūtinot to pacelšanu. Pārmērīgs izdedžu daudzums palielinās arī kopējo blīvumu, apgrūtinot dubļu un ūdens atdalīšanu un ietekmējot notekūdeņu kvalitāti.
